Uzturēšanās atļauja Latvijā 10 darbdienās? ES zilā karte 2026. gadā: alga no 2 178 eiro un jaunie noteikumi

“Uzturēšanās atļauja 10 darbdienās” izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība. Eiropas Savienības zilās kartes gadījumā šāds termiņš patiešām ir noteikts Latvijas likumā, taču tas attiecas uz lēmuma pieņemšanu pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, nevis uz visu procesu no darba devēja atrašanas līdz uzturēšanās atļaujas kartes saņemšanai. 2026. gadā ES zilā karte kļuvusi vēl aktuālāka augsti kvalificētiem speciālistiem: ir mainījušies darba samaksas sliekšņi, un noteiktos gadījumos atbilstošu kvalifikāciju var apliecināt ar profesionālo pieredzi, nevis ar attiecīgās jomas augstākās izglītības diplomu.

NBC.LV redakcijas faktu pārbaude: 2026. gada 25. augustā. Galvenie skaitļi pārbaudīti PMLP informācijā, Imigrācijas likumā un Uzturēšanās atļauju noteikumos. Precizējums 2026. gada 20. septembrī: pārbaudīti ES zilās kartes derīguma termiņi un jaunā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi.

Galvenais 30 sekundēs

• No 2026. gada 1. aprīļa ES zilās kartes standarta darba samaksas slieksnis Latvijā ir 2 723 eiro bruto mēnesī.
• Profesijām, kas iekļautas Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā ar prognozējamu būtisku darbaspēka trūkumu, piemēro 2 178 eiro bruto slieksni mēnesī.
• Pēc visu ES zilās kartes pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas PMLP sniedz atbildi 10 darbdienu laikā. Objektīvi pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt.
• Darba līgumā vai tā projektā norādītajam termiņam jābūt vismaz sešiem mēnešiem.
• Noteiktām Profesiju klasifikatora pirmās un otrās pamatgrupas profesijām kvalifikāciju var apliecināt ar vismaz piecu gadu profesionālo pieredzi. Atsevišķiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomas vadītājiem un vecākajiem speciālistiem piemēro atsevišķu nosacījumu: vismaz trīs gadu pieredze, kas iegūta iepriekšējo septiņu gadu laikā.
• Reglamentētajās profesijās joprojām nepieciešama profesionālās kvalifikācijas atzīšana.

Kas ir ES zilā karte un kam tā paredzēta

Eiropas Savienības zilā karte ir īpaša termiņuzturēšanās atļauja augsti kvalificētam darbam. Latvijā to noformē, ja ārvalstu speciālistam ir darba līgums vai saistošs darba piedāvājums amatā, kas atbilst ES zilās kartes prasībām, un darba samaksa un kvalifikācija atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Praksē šis risinājums ir īpaši piemērots IT speciālistiem, inženieriem, vadītājiem, finanšu un citiem augsti kvalificētiem profesionāļiem, kā arī Latvijas darba devējiem, kuri vietējā darba tirgū nevar atrast atbilstošu darbinieku. Kandidātam ES zilā karte nodrošina skaidri regulētu uzturēšanās statusu, bet darba devējam tā piedāvā saprotamu juridisko kārtību speciālista piesaistei no trešās valsts.

ES zilās kartes darba samaksas sliekšņi Latvijā no 2026. gada 1. aprīļa

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) publicē nepieciešamo iztikas līdzekļu apmēru, ko izmanto arī ES zilās kartes darba samaksas prasību noteikšanai. No 2026. gada 1. aprīļa standarta slieksnis ir 2 723 eiro bruto mēnesī. Tas atbilst 1,5 reizes lielākai summai nekā iepriekšējā gada vidējā mēneša bruto darba samaksa, piemērojot attiecīgajā normatīvajā aktā noteikto aprēķina kārtību.

Ja ārvalstnieks strādās profesijā, kas iekļauta sarakstā ar prognozējamu būtisku darbaspēka trūkumu, piemēro koeficientu 1,2 un 2 178 eiro bruto slieksni mēnesī. Zemāko slieksni nevar automātiski piemērot visiem IT, inženierijas vai medicīnas amatiem. Jāpārbauda, vai konkrētā profesija ir iekļauta spēkā esošajā sarakstā un vai amata kods ir noteikts pareizi.

Ko nozīmē “10 darbdienas”

Spēkā esošais Imigrācijas likums nosaka, ka pēc visu ES zilās kartes pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas PMLP sniedz atbildi 10 darbdienu laikā. Šis īpašais termiņš attiecas uz ES zilās kartes pieprasījumu un likumā paredzētajiem tās turētāja ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju pieprasījumiem.

Likums pieļauj termiņa pagarināšanu, ja objektīvu iemeslu dēļ 10 darbdienu termiņu nav iespējams ievērot. Tādēļ reklāmas solījums “nokārtosim uzturēšanās atļauju 10 dienās” nebūtu precīzs. Pirms šā termiņa sākuma darba devējam un kandidātam jāsagatavo uzturēšanās pamatojums, kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, darba līgums, izsaukums un pārējie nepieciešamie materiāli. Pēc pozitīva lēmuma vēl jānoformē pati uzturēšanās atļaujas karte un atkarībā no situācijas jāierodas Latvijā un jānodod biometriskie dati.

Darba līguma minimālais termiņš ir seši mēneši

Uzturēšanās atļauju noteikumi skaidri paredz: ja ārvalstnieks pieprasa ES zilo karti, darba līgumā vai tā projektā norādītajam termiņam jābūt vismaz sešiem mēnešiem. Tas jāņem vērā, plānojot nodarbinātību: dažu nedēļu vai trīs mēnešu projekts šim uzturēšanās atļaujas veidam nav piemērots.

Pieteikumiem, kas iesniegti no 2026. gada 15. septembra, ES zilās kartes maksimālais derīguma termiņš ir divi gadi. Ja ES zilo karti pieprasa uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, to izsniedz uz darba līguma termiņu un vēl trim mēnešiem, bet kopējais atļaujas termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus.

Ja ES zilās kartes pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti iesniegti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās, pieteikumu izskata un atļauju izsniedz saskaņā ar iepriekšējo Imigrācijas likumu. Agrāk izsniegtās atļaujas nezaudē spēku tikai tādēļ, ka mainījies likums: tās ir derīgas līdz noteiktā reģistrācijas termiņa beigām vai, ja reģistrācijas termiņš nav noteikts, līdz derīguma termiņa beigām. Ja reģistrācijas termiņš ir noteikts, lai turpinātu uzturēties Latvijā, jāiesniedz dokumenti atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ievērojot pārejas noteikumus.

Vai ES zilo karti var saņemt bez augstākās izglītības diploma

Noteiktos gadījumos tas ir iespējams, taču tas nenozīmē, ka diploms vairs nav vajadzīgs. Saskaņā ar Uzturēšanās atļauju noteikumu redakciju, kas aktualizēta 2026. gada vasarā, ES zilās kartes kandidāts, kurš strādās Profesiju klasifikatora pirmās vai otrās pamatgrupas profesijā un kuram nav atbilstošas augstākās izglītības vismaz trīs gadus ilgā studiju programmā, var apliecināt vismaz piecu gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā vai nozarē, ievērojot noteikumos paredzētos nosacījumus.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītājiem un vecākajiem speciālistiem ir paredzēts atsevišķs nosacījums: nepieciešamās izglītības vietā var ņemt vērā vismaz trīs gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā vai nozarē, kas iegūta septiņu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas.

Reglamentētas profesijas gadījumā jāiesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu apliecinošs dokuments. Tādēļ ārsts, arhitekts vai cits reglamentētas profesijas speciālists nevar aizstāt obligāto kvalifikācijas atzīšanu tikai ar darba pieredzi.

Kādi profesionālo pieredzi apliecinoši dokumenti jāsagatavo

Nepietiek ar darba devēja brīvas formas apgalvojumu, ka kandidāts ir pieredzējis speciālists. Pieredzes apliecinājumā norāda darba devēja datus, darba attiecību periodu, amatu vai specialitāti un galvenos pienākumus. Ja kandidāts strādājis pie vairākiem darba devējiem, informāciju sagatavo par katru no tiem. Izvērtējot piecu gadu profesionālo pieredzi, PMLP var pieprasīt attiecīgās nozares ministrijas viedokli.

• Laikus apkopojiet darba līgumus, darba devēju izziņas un dokumentus, kuros norādīti precīzi nodarbinātības periodi.
• Darba pienākumu aprakstam jāapliecina pieredze tieši tajā profesijā vai nozarē, kurā tiek pieprasīta ES zilā karte.
• Pārbaudiet, vai norādītais amats atbilst Profesiju klasifikatoram un faktiskajiem darba nosacījumiem.
• Ārvalstīs izdotiem dokumentiem savlaicīgi noskaidrojiet tulkošanas, legalizācijas vai apostille prasības.

Kas notiek, ja ES zilās kartes turētājs zaudē darbu

ES zilā karte nodrošina lielāku elastību, nekā varētu šķist no izplatītā pieņēmuma “šodien atlaiž, rīt anulē uzturēšanās atļauju”. Imigrācijas likums paredz pieļaujamu bezdarba periodu: ja persona Latvijā ar ES zilo karti uzturējusies mazāk nekā divus gadus, kopējais bezdarba periods var būt līdz trim mēnešiem; ja vismaz divus gadus, līdz sešiem mēnešiem. Tas neatbrīvo no pienākuma ievērot PMLP prasības un jaunās nodarbinātības nosacījumus, bet dod laiku pienācīgi noformēt darba devēja vai amata maiņu.

Vai līdzi var pārcelties ģimene

Jā, Latvijas regulējums paredz iespēju ES zilās kartes turētājam pārcelties kopā ar ģimeni. Tomēr laulātajam un bērniem jāsagatavo atsevišķi dokumentu komplekti un jāizpilda prasības attiecībā uz iztikas līdzekļiem, apdrošināšanu, radniecību un dzīvesvietu. Ja pārcelšanās plānota visai ģimenei, dokumentus ieteicams gatavot vienlaikus. Tas mazina risku, ka darbs Latvijā jau sācies, bet ģimenes pārcelšanos aizkavē dokumentu noformēšana.

ES zilā karte vai parastā uzturēšanās atļauja nodarbinātībai: kā izvēlēties

ES zilā karte ne vienmēr ir vienīgais piemērotais risinājums. Tās priekšrocības ir nozīmīgas tad, ja kandidāts atbilst augstas kvalifikācijas prasībām un darba samaksas slieksnim. Citiem amatiem piemērotāka var būt parastā uzturēšanās atļauja nodarbinātībai. Jāsalīdzina ne tikai pieteikuma izskatīšanas ātrums, bet arī kvalifikācijas prasības, darba samaksa, līguma termiņš, turpmākās mobilitātes iespējas un ģimenes plāni.

Astoņas kandidātu un darba devēju kļūdas

1. Uzskatīt 10 darbdienas par visa pārcelšanās procesa ilgumu, sākot no pirmās saziņas ar darba devēju.
2. Vadīties pēc neto algas, nevis noteiktās bruto darba samaksas.
3. Piemērot 2 178 eiro slieksni, nepārbaudot, vai profesija ir iekļauta darbaspēka trūkuma sarakstā.
4. Norādīt amatu, kas neatbilst faktiskajiem pienākumiem un Profesiju klasifikatoram.
5. Pieņemt, ka jebkāda piecu gadu darba pieredze automātiski aizstāj izglītību.
6. Nepārbaudīt kvalifikācijas atzīšanas prasības reglamentētajām profesijām.
7. Parakstīt darba līgumu uz laiku, kas īsāks par sešiem mēnešiem.
8. Sākt ģimenes dokumentu sagatavošanu tikai pēc tam, kad galvenais pieteikuma iesniedzējs saņēmis karti, lai gan to varēja plānot laikus.

ES zilās kartes noformēšana soli pa solim

1. Darba devējs un kandidāts pārbauda amatu, kvalifikāciju, darba samaksu un atbilstību ES zilās kartes prasībām.
2. Darba devējs sagatavo darba līgumu vai tā projektu un ārvalstnieka izsaukumam nepieciešamos dokumentus.
3. Kandidāts sagatavo pasi, kvalifikāciju un pieredzi apliecinošus dokumentus, kā arī citus konkrētajā situācijā nepieciešamos dokumentus.
4. Pēc uzturēšanās pamata noformēšanas iesniedz pilnu dokumentu komplektu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
5. PMLP izskata pieteikumu pēc visu nepieciešamo dokumentu pieņemšanas. Likums paredz 10 darbdienas, taču pieļauj termiņa pagarināšanu objektīvu iemeslu dēļ.
6. Pēc pozitīva lēmuma pieteikuma iesniedzējs veic nepieciešamās darbības uzturēšanās atļaujas kartes saņemšanai un biometrisko datu nodošanai.
7. Ja pārcelšanās plānota kopā ar ģimeni, paralēli pabeidz laulātā un bērnu dokumentu noformēšanu.

Kā NBC.LV palīdz speciālistiem un darba devējiem

ES zilās kartes noformēšanā kļūda var rasties vienā detaļā: profesijas kodā, darba samaksas slieksnī, līguma termiņā, pieredzes pierādījumos, darba devēja dokumentos vai kāda ģimenes locekļa dokumentā. NBC.LV pirms procesa sākuma izvērtē atbilstību ES zilās kartes prasībām, palīdz darba devējam sagatavot izsaukumu un darba dokumentus, sagatavo kandidāta dokumentu komplektu un sniedz atbalstu imigrācijas procedūrā.

Uzņēmējiem un uzņēmumiem, kuri vienlaikus dibina uzņēmumu un pārceļ darbiniekus, varam vienā procesā koordinēt gan imigrācijas, gan uzņēmuma dibināšanas un juridiskos jautājumus.

Materiāls ir informatīvs un neaizstāj individuālu juridisko konsultāciju. Darba samaksas sliekšņi un imigrācijas prasības var mainīties, tādēļ tie jāpārbauda tieši pirms dokumentu noformēšanas.