Uzturēšanās atļauja Latvijā pensionāriem

Latvijā pastāv atsevišķs termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas pamats ārvalstniekiem, kuri sasnieguši Latvijas pensijas vecumu. Ja persona atbilst noteiktajiem nosacījumiem, atļauju var pieprasīt uz laiku līdz diviem gadiem, neieguldot uzņēmuma pamatkapitālā un neiegādājoties nekustamo īpašumu.

Šis risinājums var būt piemērots cilvēkiem, kuri pēc pensionēšanās vēlas pārcelties uz Latviju. Pirms dokumentu sagatavošanas jāizvērtē trīs galvenie jautājumi: vecums, pilsonība un piemērojamais ieceļošanas režīms, kā arī personīgās pensijas apmērs.

Galvenais īsumā

• Latvijā noteiktais pensijas vecums 2026. gadā ir 65 gadi.

• Šis uzturēšanās pamats paredzēts ārvalstniekiem, uz kuriem attiecas Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktais bezvīzu ieceļošanas režīms.

• Nepieciešama personīga un regulāra pensija. No 2026. gada 1. aprīļa piemērojamais apmērs ir vismaz 1231 eiro mēnesī.

• Saskaņā ar jauno Imigrācijas likumu termiņuzturēšanās atļauju uz šā pamata var pieprasīt uz laiku līdz diviem gadiem.

• Ievērojot ģimenes apvienošanas nosacījumus, uzturēšanās atļauju var pieprasīt arī laulātais un nepilngadīgie bērni.

• Latvijas uzturēšanās atļauja ļauj dzīvot Latvijā un īslaicīgi ceļot citās Šengenas valstīs, ievērojot attiecīgos noteikumus.

Pirms pieteikuma iesniegšanas prasības jāvērtē atbilstoši konkrētās personas pilsonībai, dokumentiem un ģimenes situācijai.

Kāpēc šo iespēju ir vērts izvērtēt?

Plānojot pārcelšanos uz Latviju, cilvēki bieži vispirms apsver darba attiecības, uzņēmējdarbību vai ieguldījumus. Savukārt personai, kura jau sasniegusi pensijas vecumu un saņem pietiekamu pensiju, var būt piemērots cits uzturēšanās pamats.

Šajā gadījumā nav jāveido darba attiecības ar Latvijas darba devēju vai jāiegulda uzņēmumā tikai uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Galvenā uzmanība jāpievērš personīgajai pensijai un pārējo nosacījumu izpildei.

Tāpēc pirms ieguldījumu plānošanas ir lietderīgi pārbaudīt, vai konkrētajai personai pieejams šis risinājums.

Pirmais nosacījums: Latvijas pensijas vecums

Šā uzturēšanās pamata piemērošanai jābūt sasniegtam Latvijā noteiktajam pensijas vecumam. 2026. gadā tie ir 65 gadi.

Pensijas saņemšana citā valstī pati par sevi vēl nenozīmē atbilstību šim nosacījumam. Piemēram, ja persona savā valstī pensionējusies 60 vai 62 gadu vecumā, jāņem vērā, ka Latvijā šim uzturēšanās pamatam piemēro Latvijas pensijas vecumu.

Otrais nosacījums: pilsonība un ieceļošanas režīms

Šī iespēja nav automātiski pieejama visu valstu pensionāriem. Jāpārbauda, vai uz pieteicēju attiecas likumā paredzētais bezvīzu ieceļošanas režīms.

Izvērtējumā nozīme ir pilsonībai, ceļošanas dokumentam un konkrētajai personai piemērojamajiem nosacījumiem vai ierobežojumiem.

Šo pārbaudi ieteicams veikt pirms izdevumiem par dokumentu tulkošanu, apliecināšanu un legalizāciju. Tā palīdz savlaicīgi izvēlēties atbilstošu pieteikuma pamatu un sagatavot vajadzīgos dokumentus.

Trešais nosacījums: personīga un regulāra pensija

No 2026. gada 1. aprīļa nepieciešamās personīgās un regulārās pensijas apmērs ir vismaz 1231 eiro mēnesī. Šī summa norādīta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijā par nepieciešamo iztikas nodrošinājumu.

Būtiska ir gan pensijas summa, gan iespēja ar dokumentiem apliecināt tās regulāru saņemšanu. Sagatavojot pieteikumu, jānoskaidro, kādi pensijas piešķiršanas un izmaksas dokumenti nepieciešami konkrētajā situācijā.

Uzkrājumi bankā var papildināt personas finansiālā stāvokļa apliecinājumu, taču tie automātiski neaizstāj prasību par personīgu un regulāru pensiju.

Norādītais pensijas apmērs nav nemainīgs. Pirms pieteikuma iesniegšanas jāpārbauda tobrīd piemērojamā summa.

Uz cik ilgu laiku var saņemt uzturēšanās atļauju?

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 27. panta pirmās daļas 34. punktu, kas piemērojams pēc jaunā likuma stāšanās spēkā 2026. gada 15. septembrī, termiņuzturēšanās atļauju uz šā pamata var pieprasīt uz laiku līdz diviem gadiem.

Tas ir likumā paredzētais maksimālais termiņš šim uzturēšanās pamatam. Konkrēto termiņu nosaka, izvērtējot pieteikumu un iesniegtos dokumentus.

Ja personai jau ir uzturēšanās atļauja, kas izsniegta saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, tās turpmākā reģistrācija vai jaunas atļaujas pieprasīšana jāvērtē, ievērojot pārejas noteikumus.

NBC.LV speciālisti palīdzēs noskaidrot jūsu situācijai piemērojamos nosacījumus un sagatavot dokumentus.

Vai līdzi var pārcelties laulātais un bērni?

Ievērojot ģimenes apvienošanas prasības, uzturēšanās atļauju var pieprasīt arī galvenā pieteicēja laulātais un nepilngadīgie bērni. Viņu uzturēšanās termiņu saista ar galvenajam pieteicējam piešķirto termiņu.

Laulātajam nav obligāti jābūt sasniegušam 65 gadu vecumu. Viņa pieteikumu vērtē kā ģimenes locekļa pieteikumu, pārbaudot laulību, iztikas nodrošinājumu un citus piemērojamos nosacījumus.

Saskaņā ar PMLP publicēto informāciju ģimenes locekļiem nepieciešams apliecināt legālu iztikas nodrošinājumu: pieaugušajam 780 eiro mēnesī, nepilngadīgam bērnam 234 eiro mēnesī. Dokumentu veids un kopējais nepieciešamais nodrošinājums jāvērtē atbilstoši ģimenes sastāvam.

Plašāk par šo jautājumu lasiet rakstā par uzturēšanās atļauju laulātajam un bērniem.

Ko dod Latvijas uzturēšanās atļauja?

Uzturēšanās atļauja dod tiesības dzīvot Latvijā tās derīguma laikā, ievērojot atļaujas nosacījumus.

Ar derīgu Latvijas uzturēšanās atļauju un ceļošanas dokumentu iespējams arī īslaicīgi apmeklēt citas Šengenas valstis, parasti līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā, ievērojot ieceļošanas prasības.

Savukārt ilgstošai dzīvošanai vai darbam citā valstī jāizvērtē šīs valsts noteikumi. Latvijas uzturēšanās atļauja pati par sevi nepiešķir neierobežotas tiesības pārcelties uz dzīvi jebkurā Eiropas Savienības valstī.

Vai nepieciešams darbs, uzņēmums vai nekustamais īpašums?

Lai pieprasītu uzturēšanās atļauju uz šā pamata, nav nepieciešams noslēgt darba līgumu Latvijā, dibināt uzņēmumu vai iegādāties nekustamo īpašumu.

Tomēr pārcelšanās un dokumentu noformēšanas budžetā jāparedz valsts nodevas un attiecīgajā situācijā nepieciešamie izdevumi par tulkojumiem, dokumentu apliecināšanu, legalizāciju un apdrošināšanu.

Jāsakārto arī jautājums par dzīvesvietu Latvijā. Mājokļa iegāde nav šā uzturēšanās pamata priekšnoteikums.

Ja pēc pārcelšanās plānojat strādāt vai veikt saimniecisko darbību, atsevišķi jāizvērtē nodarbinātības tiesības un nodokļu jautājumi.

Kam šis risinājums var būt piemērots?

Šo iespēju ir lietderīgi izvērtēt personai, kura:

• sasniegusi 65 gadu vecumu;

• saņem pietiekamu, dokumentāri apliecināmu personīgo pensiju;

• atbilst prasībām par pilsonību un ieceļošanas režīmu;

• vēlas dzīvot tieši Latvijā;

• vēlas apsvērt pārcelšanos bez ieguldījumiem uzņēmumā vai nekustamajā īpašumā.

Tas var būt piemērots arī pārim, kurā viens laulātais atbilst galvenā pieteicēja nosacījumiem, bet otrs plāno pieprasīt uzturēšanās atļauju kā ģimenes loceklis.

Kad labāk izvērtēt citu uzturēšanās pamatu?

Cits risinājums var būt piemērotāks, ja persona vēl nav sasniegusi Latvijas pensijas vecumu, pensija neatbilst prasītajam apmēram vai pilsonības un ieceļošanas nosacījumi neļauj izmantot šo pamatu.

Atsevišķs izvērtējums nepieciešams arī tad, ja galvenais mērķis ir darba attiecības vai dzīve citā valstī.

Uzturēšanās pamatu ieteicams izvēlēties atbilstoši faktiskajam pārcelšanās mērķim, ienākumiem un ģimenes plāniem.

Kā notiek sagatavošanās pieteikuma iesniegšanai?

1. Sākotnējais izvērtējums. Pārbauda vecumu, pilsonību, ceļošanas dokumentu un piemērojamos ieceļošanas nosacījumus.

2. Pensijas dokumentu pārbaude. Noskaidro, kā apliecināt pensijas apmēru un regulāru saņemšanu.

3. Ģimenes situācijas izvērtēšana. Ja pārcelšanās plānota kopā ar laulāto vai bērniem, sagatavo radniecības un iztikas nodrošinājuma dokumentus.

4. Dokumentu komplekta sagatavošana. Atbilstoši konkrētajai situācijai sagatavo pieteikumu, ceļošanas dokumentu un nepieciešamos apliecinājumus. Precizē arī prasības par dzīvesvietu, apdrošināšanu un ārvalstīs izsniegto dokumentu noformēšanu.

5. Pieteikuma iesniegšana. Iesniegšanas vietu un kārtību nosaka, ņemot vērā personas atrašanās vietu un uzturēšanās statusu.

6. Uzturēšanās atļaujas noformēšana. Pēc pozitīva lēmuma izpilda nepieciešamās formalitātes uzturēšanās atļaujas dokumenta saņemšanai.

Piecas lietas, ko vērts pārbaudīt pirms pieteikuma

1. Vai pensijas saņemšana nozīmē arī atbilstību vecuma prasībai?

Jābūt sasniegtam Latvijā noteiktajam pensijas vecumam. Pensionēšanās citā valstī agrākā vecumā šo prasību nemaina.

2. Vai pārbaudīta atbilstība pilsonības un ieceļošanas nosacījumiem?

To ieteicams noskaidrot pirms dokumentu tulkošanas un legalizācijas.

3. Vai pensija un uzkrājumi nav sajaukti vienā kritērijā?

Šim pamatam būtiska ir personīga un regulāra pensija. Ar bankas konta atlikumu vien nepietiek, lai automātiski apliecinātu šīs prasības izpildi.

4. Vai izmantota aktuālā informācija par atļaujas termiņu?

Jauniem pieteikumiem piemēro jaunajā likumā paredzēto termiņu līdz diviem gadiem. Jau izsniegtām atļaujām jāvērtē pārejas noteikumi.

5. Vai pārcelšanās mērķis ir dzīve Latvijā?

Iespēja īslaicīgi ceļot Šengenas zonā nav tas pats, kas tiesības ilgstoši dzīvot citā valstī.

Kāpēc pirms ieguldījumiem sākt ar konsultāciju?

Piemērotākais uzturēšanās atļaujas pamats ir atkarīgs no pilsonības, vecuma, ienākumu avota un ģimenes plāniem. Ja persona atbilst pensionāriem paredzētajiem nosacījumiem, vispirms ir vērts izvērtēt šo iespēju un tikai pēc tam lemt par citiem risinājumiem.

Sākotnējā konsultācija palīdz saprast piemērojamos nosacījumus, nepieciešamos dokumentus un sagatavošanās budžetu.

Plānojat pārcelties uz Latviju?

Sazinieties ar NBC.LV speciālistiem. Mēs konsultēsim par uzturēšanās atļaujas saņemšanas nosacījumiem, izvērtēsim jūsu situāciju un palīdzēsim sagatavot dokumentus jums un jūsu ģimenei.